Adrese: Miera iela 3, Salaspils, LV-2169;  tālr.: +37167944988; fakss: +37167944988;
e-pasts: office@email.lubi.edu.lv
Mājas lapa: www.lubi.edu.lv        www.bi.lu.lv

Vadība

Direktors: Dr.biol. Viesturs Melecis (vmelecis@email.lubi.edu.lv); 67944988
Direktora vietnieks: Dr.habil.biol. Henriks Zenkevičs (zenkevics@email.lubi.edu.lv); 67945434
Zinātniskās padomes priekšsēdētājs: Dr.biol.Jānis Vīksne (ornlab@latnet.lv); 67945437
Zinātniskās padomes priekšsēdētāja vietnieks: Dr.habil.biol. Īzaks Rašals (izaks@email.lubi.edu.lv); 67945435
Galvenā grāmatvede: Jeļena Šuntova (jelena@email.lubi.edu.lv); 67945392

Sekretāre zinātniskajos jautājumos: Gaida Galakrodziniece (galakrodziniece@email.lubi.edu.lv); 67944988

Vēsture

   LU Bioloģijas institūts oficiāli dibināts 1951.gadā kā Latvijas Zinātņu akadēmijas pētniecības institūts (direktors prof. Alfrēds Ozols 1952-1965). Laika posmā no 1950. līdz 1960.gadam sāka veidoties institūta nozaru struktūra un galvenie zinātniskie virzieni. Kritēriji, pēc kādiem tika izvēlēti pētniecības virzieni, balstīti uz to nozīmīgumu attiecīgajā laika periodā. Galveno pētījumu kritērijs virzienu izvēlē institūtā arvien ir bijusi to atbilstība Latvijas nacionālajām interesēm. Šajā laika posmā tika izveidotas un attīstījās tādas zinātnes nozares un pētījumu virzieni, kā botānika, augu ģenētika, augu minerālā barošanās, augu fizioloģija, bioindikācija, hidrobiontu bioķīmija, dzīvnieku fizioloģija, eksperimentālā entomoloģija, iekšzemes ūdeņu hidrobioloģija, ornitoloģija, parazitoloģija, radiobioloģija. Turpmākajos gados (direktori prof. A. Valdmanis 1965-1971 un prof. G. Andrušaitis 1972-1998) daži pētījumu virzieni, kā parazitoloģija, radiobioloģija un augu fizioloģija tika slēgti, bet izveidoti citi – Jūras hidrobioloģija, ģeobotānika, hormonu bioķīmija, magnetobioloģija, Genomika un bioinformātika. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Latvijas Zinātņu Akadēmija transformējas par Eiropas tipa akadēmiju un Bioloģijas institūts kļuva par juridiski patstāvīgu Latvijas Universitātes struktūrvienību. Kopš 1998.gada Bioloģijas institūta direktors ir prof. Viesturs Melecis. Institūts ir Latvijā  vadošais pētnieciskais centrs bioloģijā.
   Šobrīd institūts ietver 12 laboratorijas un vienu pētniecības grupu.
Daudzus gadus institūta pētnieciskās aktivitātes ir iedalāmas divos galvenajos pētniecības virzienos: 

1. Latvijas dabas resursu izpēte, to racionāla izmantošana, vides un ekoloģijas problēmas, dabas aizsardzība.

Laboratorijas:
         Bioindikācijas
         Botānikas
         Eksperimentālās entomoloģijas
         Ģeobotānikas
         Hidrobioloģijas
         Jūras ekoloģijas
         Ornitoloģijas

2. Augu un dzīvnieku dzīvības norišu un bioloģiskās produktivitātes izpēte.

Laboratorijas:     
        Augu ģenētikas
        Augu minerālās barošanās 
        Hidrobiontu bioķīmijas 
        Dzīvnieku bioķīmijas un fizioloģijas
        Magnetobioloģijas
Pētniecības grupa: 
        Genomikas un bioinformātikas
    

Institūtā atrodas arī Latvijas Gredzenošanas centrs, Latvijas herbārijs, Augu kaitēkļu populāciju bioloģisko aģentu kolekcija un liela Entomoloģiskā kolekcija. Institūtam ir vairākas pētniecības bāzes: Engures Ornitoloģisko pētījumu centrs, Papes Ornitoloģiskā stacija, Kalnāju Ornitoloģiskā stacija un Nacionālā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīkla Mazsalacas stacija,  kas organizētas un intensīvi izmantojamas institūta zinātniekiem un studentiem. Šīs stacijas izmanto gan LU studenti, gan arī pētnieki no citām valstīm.
     Institūta darbinieku skaits pārsniedz 100. Apmēram trešā daļa ir pētnieki ar doktora grādu. Institūtam ir sadarbība Latvijas Universitāti. Vairāki no institūta vadošajiem zinātniekiem ir Latvijas Universitātes Bioloģijas un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesori un mācību spēki. Aptuveni desmit studenti katru gadu iesaistās projektos un izstrādā savus bakalaura, maģistra un promocijas darbus. Institūts veic pētījumus 12 Latvijas Zinātnes Padomes projektos, kā arī iesaistās dažādos Eiropas Savienības finansētajos projektos kā „Life”, „Osmosis”, ES  Ietvara programmā, un Cost akcijās. Institūts piedalās vairākās Valsts vides monitoringa programmās. Kopš 2004.gada institūts ir galvenais koordinators nacionālā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīklā, kas ir daļa no Starptautiskā ilgtermiņa ekoloģijas izpētes tīkla (ILTER). 1977.gadā institūts publicēja pirmo Latvijas Sarkanās grāmatas izdevumu. Jaunākais pabeigtais sešu sējumu Latvijas Sarkanās grāmatas izdevums (galvenais redaktors prof. G. Andrušaitis) sagatavots latviešu un angļu valodā ar projekta „Life” līdzdalību kopš deviņdesmito gadu vidus.